FAQ
-
Kādi ir satelītu galvenie lietojumi?
Satelītus izmanto saziņai, Zemes novērošanai, navigācijai (GPS), laikapstākļu prognozēšanai, vides uzraudzībai, militārajai uzraudzībai un zinātniskiem pētījumiem. Tie atbalsta arī katastrofu pārvaldību, attālo uzrādi un komerciālas lietojumprogrammas, piemēram, apraidi un interneta pakalpojumus.
-
Kāda veida optiskās kameras tiek izmantotas satelītos un bezpilota lidaparātos?
Optiskās kameras ietver augstas izšķirtspējas attēlveidošanas kameras, multispektrālos un hiperspektrālos sensorus, infrasarkanās kameras un termiskās attēlveidošanas sistēmas. Šīs kameras tiek izmantotas attālinātai uzrādei, zemes kartēšanai, lauksaimniecības uzraudzībai un aizsardzības lietojumiem.
-
Kādas ir satelīta vai UAV galvenās sastāvdaļas?
Būtiskas sastāvdaļas ir energosistēmas (saules paneļi, baterijas), sakaru moduļi, kameras, sensori, piedziņas sistēmas un vadības bloki. Tie nodrošina stabilu darbību, datu pārraidi un efektīvu misijas izpildi.
-
Kā satelītdati tiek izmantoti dažādās nozarēs?
Satelīta dati atbalsta lauksaimniecību (ražu uzraudzību), vides pētījumus (atmežošanas izsekošana, klimata pārmaiņu analīze), pilsētplānošanu, katastrofu pārvaldību (plūdu un savvaļas ugunsgrēku prognozēšanu), drošību un aizsardzību (uzraudzību) un rūpnieciskos lietojumus, piemēram, kalnrūpniecību un naftas izpēti.
-
Kā satelīti uzņem augstas izšķirtspējas attēlus?
Satelītos tiek izmantotas uzlabotas optiskās kameras ar augstas precizitātes objektīviem un sensoriem. Tie uzņem attēlus dažādās spektra joslās, ļaujot detalizēti analizēt zemes, ūdens un atmosfēras apstākļus.
-
Kāda ir atšķirība starp multispektrālo un hiperspektrālo attēlveidošanu?
Multispektrālā attēlveidošana tver datus dažās spektrālajās joslās, savukārt hiperspektrālā attēlveidošana apkopo simtiem joslu, sniedzot detalizētāku ieskatu tādās lietojumprogrammās kā derīgo izrakteņu izpēte, lauksaimniecība un medicīniskā attēlveidošana.
-
Cik ilgi parasti darbojas satelīti?
Dzīves ilgums ir atkarīgs no misijas veida. Sakaru satelīti parasti kalpo 10-15 gadus, savukārt Zemes novērošanas satelīti darbojas 5-10 gadus. Kalpošanas ilgumu ietekmē starojuma iedarbība, degvielas ietilpība un sistēmas nodilums.